2024. gadā mākoņdatošana un DevOps koncentrējas uz inteliģenci un izstrādātāju iespēju paplašināšanu. Mākslīgais intelekts aizvien vairāk ienāk operatīvajos procesos (AIOps), izmantojot rīkus, kas prognozē dīkstāves un automatizē incidentu pārvaldību. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem MI jau tiek būtiski izmantots vairuma organizāciju programmatūras praksē. Agrīnie eksperimenti liecina, ka MI palīdz noteikt anomālijas žurnālos un automātiski novērst problēmas, tādējādi uzlabojot sistēmu darbības nepārtrauktību.
Vēl viena izceļama tendence ir platforminženierija. Uzņēmumi strukturē savas iekšējās izstrādātāju platformas, nodrošinot pašapkalpošanās izvietošanas iespējas, standartizētas bibliotēkas un vienotu rīku kopumu. DevOps 2024. gada ziņojumā konstatēts, ka labi ieviesta platforminženierija ievērojami palielina produktivitāti, īpaši lielos uzņēmumos. (Ziņojumā norādīts, ka mazākām komandām jārēķinās ar papildu sarežģītību, taču lielas organizācijas redz skaidrus ieguvumus.)
Galvenās tendences
- AIOps un automatizācija: Mākslīgais intelekts tiek pielietots infrastruktūras uzraudzībai, brīdinājumu šķirošanai un pat izmaksu optimizēšanai. Piemēram, mašīnmācīšanās modeļi var prognozēt mākoņresursu nepieciešamību vai automātiski nodrošināt vajadzīgos resursus. Izstrādātāji izmanto MI asistentus (piemēram, ChatGPT kodēšanai) kā daļu no ikdienas darba procesa, turpinot inteliģento izstrādes palīgu tendenci.
- Platforminženierija: Iekšējās platformas (izstrādātāju portāli, kopīgas CI/CD cauruļvadu sistēmas) kļūst par normu. Šīs platformas abstrahē mākoņdatošanas sarežģītību un nodrošina komandām pielāgotu vidi izvietošanai. Uzņēmumi, kas šeit investē, novēro ievērojami ātrāku piegādes laiku un mazāk problēmu, kas saistītas ar konkrētām vidēm.
- GitOps un deklaratīvā pārvaldība: Infrastruktūras pārvaldība, izmantojot Git, turpina izplatīties. GitOps rīki (piemēram, Argo CD, Flux) ļauj komandām deklaratīvi definēt mākoņvides stāvokli un automātiski to saskaņot ar realitāti. Tas nodrošina, ka tas, kas atrodas versiju kontrolē, atbilst tam, kas darbojas ražošanas vidē.
- Servisu tīkls un nulles uzticēšanās modelis: Uzlaboti tīkla risinājumi, piemēram, Istio, nodrošina detalizētu maršrutēšanu un drošību starp mikropakalpojumiem. Nulles uzticēšanās modeļi pieprasa stingru identitātes pārbaudi katram servisa izsaukumam, kas atspoguļo nobriedušu drošības pieeju DevOps praksē.
- Novērojamība kā kods: Komandas sāk attiekties pret novērojamību (žurnāliem, izsekošanu) kā pret kodu. Monitoringa un brīdinājumu konfigurēšana caur kodu nodrošina konsekventu uzstādījumu visās vidēs. Automātiska bāzes līmeņu noteikšana un anomāliju atpazīšana samazina pārsātinājumu ar brīdinājumiem.
- Zaļais DevOps: Ilgtspējība ienāk DevOps praksē — komandas mēra un optimizē savu izstrādes procesu oglekļa pēdas nospiedumu (piemēram, izslēdzot neizmantotos resursus vai izvēloties energoefektīvus reģionus).
2024. gadā panākumi mākoņdatošanas un DevOps jomā nozīmē gudrākas operācijas un labāku izstrādātāju pieredzi. Integrējot mākslīgo intelektu rīkos un nodrošinot stabilas izstrādes platformas, organizācijas var paātrināt inovāciju ieviešanu, vienlaikus saglabājot kontroli un drošību. Agrīnie šo tendenču ieviesēji ziņo gan par īsāku laiku līdz tirgum, gan par augstāku komandu apmierinātību — tas nodrošina skaidru konkurences priekšrocību dinamiskajā IT vidē.
