2024. gadā uzņēmumi turpina pārveidot novecojušās sistēmas par elastīgām, mākoņvietējām arhitektūrām. Uzmanības centrā ir API vispirms stratēģijas un inteliģenta funkcionalitātes paplašināšana. Daudzi uzņēmumi pieņem API centrētu pieeju, pakļaujot veco sistēmu funkcionalitāti caur drošiem API. Tas ļauj jaunām mākoņa un mobilajām lietotnēm vienmērīgi integrēties ar novecojušiem back-end risinājumiem. Iekšējie izstrādātāju portāli un API pārvaldības rīki padara šo procesu plūstošāku, kā tas redzams vadošajos modernizācijas ceļvežos.
Mākslīgais intelekts arī kļūst par daļu no modernizācijas procesa. Uzņēmumi pievieno ar mākslīgo intelektu darbinātu analītiku un automatizāciju esošajām platformām, nevis uzreiz pārraksta visu no jauna. Piemēram, mākslīgais intelekts var tikt uzklāts virs vecas datubāzes, lai sniegtu prognozējošu ieskatu, nepārveidojot pašas lietotnes kodolu. Eiropas analītiķi izceļ digitālos dvīņus (virtuālus modeļus) kā jaudīgu modernizācijas pieeju — uzņēmumi veido iekārtu vai procesu digitālos atdarinājumus, lai droši testētu izmaiņas. Tas ļauj veikt pakāpeniskus uzlabojumus, kas laika gaitā uzlabo sistēmu darbību.
Galvenās tendences
- API vispirms pārrakstīšana: Aizvietojot novecojušu komponenti, izstrādātāji bieži sāk ar tās ieviešanu kā mikropakalpojumu ar API. Tas ļauj veikt pakāpenisku pārrakstīšanu — vecā sistēma un jaunais mikropakalpojums darbojas paralēli, līdz novecojušo daļu var droši izņemt no aprites.
- Zema koda un platformu rīki: Daudzas komandas izmanto zema koda platformas (piemēram, Microsoft Power Platform, Mendix), lai ātri pārveidotu iekšējos rīkus. Tas abstrahē lielu daļu programmēšanas darba, paātrinot priekšgala saskarnes un datu ievades formu modernizāciju.
- Mākoņvietējā arhitektūra: Organizācijas dod priekšroku mākoņvietējiem pakalpojumiem. Piemēram, pāreja no lokālās datubāzes uz pārvaldītu mākoņdatubāzi vai no fiziskiem serveriem uz bezserveru skaitļošanu. Šāda pārplatformēšana bieži izmanto Kubernetes vai FaaS (funkcija kā pakalpojums), nodrošinot labāku mērogojamību.
- MI/ML papildināšana: Tā vietā, lai pilnībā atteiktos no vecajām sistēmām, uzņēmumi bieži integrē mākslīgo intelektu. Piemēram, esošajai piegādes ķēdes programmatūrai tiek pievienoti mašīnmācīšanās moduļi pieprasījuma prognozēšanai vai anomāliju noteikšanai. Eiropas Savienības tehnoloģiju pārskatos norādīts, ka MI un ar to saistītās tehnoloģijas ir būtiskas Eiropas konkurētspējas uzlabošanai.
- Lietotāju pieredzes pārveide: Novecojušām sistēmām bieži ir novecojis lietotāja interfeiss. Modernizācija ietver jaunu tīmekļa vai mobilo lietotņu saskarņu izstrādi, izmantojot mūsdienīgus ietvarus, kas caur API savienojas ar esošo biznesa loģiku. Tas nodrošina lietotājiem jaunu un uzlabotu pieredzi, vienlaikus saglabājot vērtīgo uzņēmuma funkcionalitāti.
Modernizācija 2024. gadā nozīmē vairāk nekā tikai “pacelt un pārvietot” sistēmas uz mākoni. Tas nozīmē padarīt novecojušās sistēmas savienojamas, inteliģentas un gatavas mākoņvidei. Atklājot funkcionalitāti caur API, izmantojot mākoņpakalpojumus un pievienojot MI analītiku, uzņēmumi var iedvest jaunu dzīvību vecajās platformās. Tās Eiropas organizācijas, kas pieņem šīs tendences, iegūs ātrāku laiku līdz tirgum un uzlabotu darbības efektivitāti, nodrošinot, ka to sistēmas paliek aktīvi, nevis apgrūtinājumi digitālajā laikmetā.
