2024. gadā uzņēmumu integrācija turpina attīstīties reāllaika un drošu arhitektūru virzienā. Notikumu virzīts dizains (izmantojot straumēšanas datus un pub/sub modeļus) kļūst par standartu. Piemēram, organizācijas izmanto tādas platformas kā Kafka vai mākoņa notikumu režģus, lai izmaiņas vienā sistēmā nekavējoties izplatītos citās bez ciešas sasaistes. Arvien lielāku ievērību iegūst arī GraphQL, pateicoties tā elastīgajiem API vaicājumiem, kas ļauj front-end saskarnēm vienā pieprasījumā iegūt tieši tos datus, kas nepieciešami — tas samazina pārmērīgu datu ielādi, kas bieži sastopama REST risinājumos.
Drošība un pārvaldība joprojām ir galvenie aspekti. Uzlaboti API vārteji un servisu tīkli (piemēram, Istio) nodrošina smalki regulējamu kontroli pār datplūsmu starp mikropakalpojumiem. Šie rīki ļauj izveidot nulles uzticēšanās tīklus, kur katrs servisu izsaukums tiek autentificēts un šifrēts. DevSecOps kultūra tiek paplašināta arī uz integrāciju: API tiek nepārtraukti testēti, lai atklātu ievainojamības, un automatizētas atbilstības pārbaudes nodrošina, ka datu plūsmas atbilst normatīvajām prasībām.
Galvenās tendences
- Notikumu virzīti mikropakalpojumi: Atsakoties no periodiskas sinhronizācijas, sistēmas izsūta un patērē notikumus. Šī pieeja ir īpaši piemērota IoT un augstas frekvences vidēm. Piemēram, maksājuma notikums no e-komercijas lietotnes var vienlaikus izraisīt krājumu atjaunināšanu, piegādes grafika sastādīšanu un analītikas procesu.
- Vairāku mākoņu un hibrīdā integrācija: Uzņēmumi arvien biežāk izvieto mikropakalpojumus dažādos mākoņos. Integrācijas platformas tagad piedāvā vienotu vadības vidi, lai savienotu AWS, Azure, lokālos un pat malu izvietojumus. Kubernetes un konteineru reģistri darbojas starp klasteriem, atvieglojot savietojamību.
- API vārteji un servisu tīkli: Tie kļūst par neatņemamu daļu trafika un politiku pārvaldībā. Vārteji apstrādā ziemeļu-dienvidu trafiku (ārējie pieprasījumi), savukārt servisu tīkli apkalpo austrumu-rietumu trafiku (iekšējie servisu izsaukumi). Novērojamība (piemēram, izsekošana un metriku vākšana) ir iebūvēta, sniedzot ieskatu katrā mijiedarbībā.
- DevSecOps integrācijā: Drošība tiek automatizēta katrā posmā. “Infrastruktūra kā kods” pieejās ietvertas tīkla politikas un slepeno datu pārvaldība. Integrācijas testi ietver API drošības skenēšanu. Šī “shift-left” pieeja ļauj atklāt problēmas agrīnā izstrādes posmā.
- Standardizācija un savietojamība: OpenAPI/AsyncAPI specifikācijas un nozares datu modeļi (piemēram, OPC UA industriālajām sistēmām) veicina savietojamību. Piegādātāji un izstrādes komandas koncentrējas uz standartizētiem savienotājiem un shēmām, lai samazinātu pielāgotas programmēšanas nepieciešamību.
Kopumā 2024. gada integrācija ir elastīga un droša. Balstoties uz straumēšanas datiem, stabilām API ietvarstruktūrām un integrētām drošības praksēm, uzņēmumi spēj ātri ieviest inovācijas, nezaudējot kontroli. Eiropas uzņēmumiem šāda uz nākotni vērsta integrācija ir būtiska digitālajai transformācijai.
