Skatoties uz 2024. gadu, mākslīgais intelekts un komandas kultūra kļūs par nozīmīgiem faktoriem programmatūras izstrādē. Jaunākais DORA ziņojums uzsver, ka MI rīki jau plaši tiek izmantoti inženieru komandās, un agrīnie lietotāji novēro uzlabojumus izstrādātāju darba plūsmā un produktivitātē. Tomēr tiek arī brīdināts, ka nepareiza MI izmantošana var samazināt sistēmas stabilitāti — 39% ziņoja par uzticamības problēmām un nelielu veiktspējas kritumu. Tas norāda, ka, lai gan MI var paātrināt kodēšanu un testēšanu (piemēram, koda ģenerēšanu, automātiskās pārbaudes), komandām tas jāintegrē uzmanīgi.
Galvenās tendences
- Ģeneratīvais MI un automatizācija: Programmatūras izstrādes komandas arvien biežāk izmanto MI asistentus (LLM modeļus) kodēšanai, dokumentācijas sagatavošanai un infrastruktūras uzdevumiem. Šī tendence ir plaša — vairāk nekā 90% organizāciju 2024. gadā ziņo par būtisku MI izmantošanu. Izstrādātāji izmanto MI, lai ģenerētu pamata kodu, rakstītu vienību testus un pat gudri identificētu kļūdas. Tiek novēroti agrīni ieguvumi produktivitātē un apmierinātībā, taču ir nepieciešama rūpīga uzraudzība, lai nodrošinātu koda kvalitāti.
- Platformu inženierija: Iekšējo pašapkalpošanās platformu veidošana izstrādātājiem kļūst arvien izplatītāka. Lielas organizācijas izstrādā standartizētas izstrādes platformas (iekļaušanās procesi, kopējie servisi, CI cauruļvadi), kas ievērojami uzlabo produktivitāti. 2024. gada DORA dati rāda, ka labi izstrādātas platformu inženierijas iniciatīvas sniedz būtiskus veiktspējas uzlabojumus, īpaši lielos uzņēmumos. Mazākām komandām šī pieeja var būt sarežģītāka, tāpēc to bieži pielāgo mērogam.
- Lietotājam centrēta un “lean” pieeja: Uzsvars uz lietotāja vērtību saglabājas. Komandas pielieto “shift-left” pieeju visās jomās — drošība, testēšana, lietotāju atsauksmes — jau agrīnajos izstrādes posmos. Lietotājcentrēts dizains vairs nav tikai front-end jautājums: izstrādātāji veido funkcionalitāti, domājot par gala lietotāja darbplūsmu, kas uzlabo kvalitāti un samazina nepieciešamību pēc pārrakstīšanas (kā to apstiprina arī iepriekšēji pētījumi).
- Hibrīda un vairāku mākoņu pieeja: Neskatoties uz virtualizācijas attīstību, daudzi uzņēmumi 2024. gadā joprojām izvēlas jauktu pieeju — lokālu infrastruktūru kopā ar mākoņpakalpojumiem. Šeit būtisku lomu spēlē mākoņneatkarīgi rīki un konteineru pārnesamība. Infrastruktūra kā kods (Infrastructure as Code) — tādi rīki kā Terraform un Pulumi — joprojām ir ļoti svarīgi, un GitOps tipa izvietošanas metodes kļūst arvien populārākas.
- Pastāvīga DevSecOps pieeja: Pieaugošās kiberdrošības apdraudējuma dēļ automatizēta drošība (SAST, konteineru skenēšana, atbilstība kā kods) tiek integrēta jau izstrādes cauruļvados. ES mākslīgā intelekta un kiberdrošības regulējums veicina piesardzīgu pieeju. Pēc noklusējuma kļūst standarta prakse nodrošināt stabilitāti ar uzlabotu žurnalēšanu, novērojamības risinājumiem un automatizētām atjaunošanās stratēģijām (haosa inženierija, kanāriju izvietošanas modeļi).
Kopsavilkumā: Programmatūras izstrāde 2024. gadā koncentrējas uz izstrādātāju efektivitātes paaugstināšanu (izmantojot MI un platformas), vienlaikus saglabājot cilvēka uzraudzību un lietotāja vērtību kā prioritāti. Komandas, kuras spēj līdzsvarot modernus rīkus ar stipriem pamatiem (dokumentācija, testēšana, lietotāju atsauksmju cikli), iegūs skaidru konkurences priekšrocību produktu piegādē.
